Kvēlspuldze ir sava veida elektrisks gaismas avots, kas padara vadītāju karstu un mirdzošu pēc tam, kad caur to plūst strāva. Kvēlspuldze ir elektrisks gaismas avots, kas izgatavots pēc termiskā starojuma principa. Vienkāršākais kvēlspuldzes veids ir izlaist pietiekami daudz strāvas caur kvēldiegu, lai tas kļūtu par kvēldigu, taču kvēlspuldzei būs īss kalpošanas laiks.
Lielākā atšķirība starp halogēna spuldzēm un kvēlspuldzēm ir tāda, ka halogēna spuldzes stikla apvalks ir piepildīts ar kādu halogēna elementu gāzi (parasti jodu vai bromu), kas darbojas šādi: Kvēldiegam uzsilstot, volframa atomi iztvaiko un kustas. pret stikla caurules sienu. Kad tie tuvojas stikla caurules sienai, volframa tvaiki tiek atdzesēti līdz aptuveni 800 ℃ un savienojas ar halogēna atomiem, veidojot volframa halogenīdu (volframa jodīdu vai volframa bromīdu). Volframa halogenīds turpina virzīties uz stikla caurules centru, atgriežoties pie oksidētā kvēldiega. Tā kā volframa halogenīds ir ļoti nestabils savienojums, tas tiek uzkarsēts un no jauna sadalās halogēna tvaikos un volframā, kas pēc tam tiek nogulsnēts uz kvēldiega, lai kompensētu iztvaikošanu. Izmantojot šo otrreizējās pārstrādes procesu, kvēldiega kalpošanas laiks tiek ne tikai ievērojami pagarināts (gandrīz 4 reizes vairāk nekā kvēlspuldzei), bet arī tāpēc, ka kvēldiegs var darboties augstākā temperatūrā, tādējādi iegūstot lielāku spilgtumu, augstāku krāsu temperatūru un lielāku gaismas jaudu. efektivitāti.
Automobiļu lukturu un laternu kvalitātei un veiktspējai ir liela nozīme mehānisko transportlīdzekļu drošībā, mūsu valstī 1984. gadā tika formulēti nacionālie standarti atbilstoši Eiropas EEK standartiem, un lukturu gaismas izkliedes veiktspējas noteikšana ir viena no svarīgākajām.
