Kvēlspuldze ir sava veida elektriskais gaismas avots, kas padara vadītāju karstu un gaišu pēc tam, kad strāva plūst caur to. Kvēlspuldze ir elektriskais gaismas avots, kas izgatavots atbilstoši termiskā starojuma principam. Vienkāršākais kvēlspuldzes veids ir caur kvēldiegu iziet pietiekami daudz strāvas, lai padarītu to kvēlspuldzi, bet kvēlspuldzei būs īss kalpošanas laiks.
Lielākā atšķirība starp halogēna spuldzēm un kvēlspuldzēm ir tā, ka halogēna lampas stikla apvalku piepilda ar kādu halogēna elementāru gāzi (parasti jodu vai bromu), kas darbojas šādi: tā kā pavediens sakarst, volframa atomi tiek iztvaicēti un virzās uz stikla caurules sienas sienu. Tuvojoties stikla caurules sienai, volframa tvaiku atdzesē līdz aptuveni 800 ℃ un apvieno ar halogēna atomiem, veidojot volframa halogenīdu (volframa jodīds vai volframa bromīds). Volframa haloge turpina virzīties uz stikla caurules centru, atgriežoties oksidētajā kvēldiegā. Tā kā volframa halogs ir ļoti nestabils savienojums, tas tiek sildīts un pārveidots halogēna tvaikos un volfrektā, kas pēc tam tiek nogulsnēts uz kvēldiega, lai kompensētu iztvaikošanu. Izmantojot šo pārstrādes procesu, kvēldiega kalpošanas laiks ir ne tikai ievērojami pagarināts (gandrīz 4 reizes vairāk nekā kvēlspuldzes lukturim), bet arī tāpēc, ka kvēldiegs var darboties augstākā temperatūrā, tādējādi iegūstot augstāku spilgtumu, augstāku krāsu temperatūru un augstāku gaismas efektivitāti.
Automobiļu lukturu un laternu kvalitātei un veiktspējai ir liela nozīme mehānisko transportlīdzekļu drošībā, mūsu valsts 1984. gadā formulēja nacionālos standartus atbilstoši Eiropas ECE standartiem, un lukturu gaismas sadales veiktspējas noteikšana ir viens no vissvarīgākajiem starp tiem
