Kvēlspuldze ir elektriskās gaismas avota veids, kas uzkarsē vadītāju un padara to gaišu pēc tam, kad caur to izplūst strāva. Kvēlspuldze ir elektriskās gaismas avots, kas izgatavots pēc termiskā starojuma principa. Vienkāršākais kvēlspuldzes veids ir tāds, kam caur kvēldiegu jālaiž pietiekami daudz strāvas, lai tā kvēlotu, taču kvēlspuldzei būs īss kalpošanas laiks.
Lielākā atšķirība starp halogēna spuldzēm un kvēlspuldzēm ir tā, ka halogēna spuldzes stikla apvalks ir piepildīts ar kādu halogēna elementu gāzi (parasti jodu vai bromu), kas darbojas šādi: kvēldiegam uzkarstot, volframa atomi iztvaiko un virzās uz stikla caurules sienu. Tuvojoties stikla caurules sienai, volframa tvaiki tiek atdzesēti līdz aptuveni 800 ℃ un apvienojas ar halogēna atomiem, veidojot volframa halogenīdu (volframa jodīdu vai volframa bromīdu). Volframa halogenīds turpina virzīties uz stikla caurules centru, atgriežoties pie oksidētā kvēldiega. Tā kā volframa halogenīds ir ļoti nestabils savienojums, tas tiek uzkarsēts un atkārtoti sadalīts halogēna tvaikos un volframā, kas pēc tam nogulsnējas uz kvēldiega, lai kompensētu iztvaikošanu. Pateicoties šim pārstrādes procesam, kvēldiega kalpošanas laiks ne tikai ievērojami pagarinās (gandrīz 4 reizes vairāk nekā kvēlspuldzei), bet arī kvēldiegs var darboties augstākā temperatūrā, tādējādi iegūstot lielāku spilgtumu, augstāku krāsu temperatūru un lielāku gaismas efektivitāti.
Automašīnu lukturu un laternu kvalitātei un veiktspējai ir svarīga nozīme mehānisko transportlīdzekļu drošībā, mūsu valsts 1984. gadā izstrādāja nacionālos standartus saskaņā ar Eiropas EEK standartiem, un viens no svarīgākajiem no tiem ir lukturu gaismas sadales veiktspējas noteikšana.
